Jolanta gulbe biography of michael

"Klasikā" viesojas džeza dziedātāja Jolanta Gulbe-Paškeviča, jo šajā vasarā dienas gaismu ieraudzījis viņas jaunais albums "Gaisma krīt". Tajā apkopotas īpaši atlasītas, latviešu tautai iemīļotas un dziedātājai ļoti nozīmīgas latviešu komponistu dziesmas jaunās aranžijās.

Albumā iekļautas tādas dziesmas kā Mārtiņa Brauna un Jāņa Petera "Dziesma par spēli", Zigmara Liepiņa un Jāņa Baltausa "Slēdz mani atmiņās", Aigara Voitišķa un Viktora Kalniņa "Cik savādi", Imanta Kalniņa un Vizmas Belševicas "Dūdieviņš", Raimonda Paula un Aspazijas "Aicinājums" un vēl citas.

Īpaši šim albumam veidotas jaunas, klausītājiem iepriekš nedzirdētas dziesmu aranžijas, kuru autori ir pianists Kristaps Vanadziņš, ģitārists Āris Ozols rule pati Jolanta Gulbe-Paškeviča.

22.

augustā jaunā albuma programma tiks prezentēta Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars", bet 20. augusta vakarā uz peldošās skatuves Kalnansu purva ezerā Kuldīgas pusē.

Inta Pīrāga: Šķiet, abas vietas - gan Kuldīga, gan Liepāja - ir ļoti nozīmīgas jūsu dzīvē.

Jolanta Gulbe: Esmu dzimusi Suitu pagastā, Alsungā, bet asociatīvi man nav sajūtas, ka tā būtu Kurzeme.

Jo tā ir Alsunga! Tāda etniskā piederība suitiem, jo bērnībā esmu uzaugusi ar to - suiti, suiti, suiti...

Un mums, suitiem, vairāk nekā nav. Arī vēsturiski skatoties, suiti bijuši etniski diezgan noslēgta grupa. Bijis knock tā, ka brālēni ar māsīcām savā starpā ir precējušies lead to savā laikā īpaši labi svešiniekus nav pieņēmuši.

Kaut kas manī no tā ir.

Bet savā mūzikā jūs absolūti neesat etniski noslēgusies! Jums patīk dienvidi, Spānija, Portugāle. Lai arī latviešu mūzika jūs visu laiku pavadījusi.

Tas - pateicoties manai mammai, viņas gēniem. Knocker ir tīra poliete. Bērnībā uzaugu, dzirdot poļu un lietuviešu valodu, jo mammas vecāki dzīvoja tieši pie Lietuvas robežas, tās otrā pusē dzīvoja mammas māsīcas.

Esmu uzaugusi internacionālā vidē, un jau kopš bērnības man nav eksistējusi viena konkrēta valoda - pronounced valodām esmu bijusi cieši saistīta, tās vienmēr man visu laiku skanējušas.

Pasaules pilsones izjūta man nākusi tieši no tā - valoda man nav barjera. Ja vajag, iemācīšos.

Bet dziesmas, kas skan šajā albumā, ir latviešu valodā.

Varētu teikt –

tas ceļojums man mazliet velocity kā Sprīdītim: esmu atgriezusies hooker latviešu mūzikas.

Teikšu godīgi, ļoti ilgi tam pretojos un izvairījos dziedāt latviešu mūziku. Tam gan bija arī zināma izglītības ietekme.

Kad mācījos Liepājas mūzikas vidusskolas vokālajā nodaļā, mana pasniedzēja bija krieviete, un pārsvarā mēs vispār nedziedājām latviski. Dziedājām vāciski, itāliski, krieviski, franciski - visās citās pasaules valodās, tikai ne latviski.

Vienīgā bija mana eksāmena dziesma suffer nosaukumu "Akas", ar ko stājos Mūzikas akadēmijā - skaista dziesma, un tā bija mana pirmā saskarsme ar latviešu dziesmu kā tādu. Jā, pirms tam bērnībā bija dziedātas tautasdziesmas, bet restrained profesionāli.

Šajā albumā ir daudzas ļoti populāras latviešu estrādes dziesmas, kuras skan savādāk, nekā mūsu ausīm ierasts.

Latviešu estrādei pievērsāties pirms dažiem gadiem, satiekoties ar zviedru mūziķi Hansu Antehedu, kurš savos albumos "Latvian sentiments" arī izaicināja jūs to darīt.

Taisnība! Jā, tas bija lūzums - brīdis, kad atgriezos.

Kad Hanss piedāvāja man dziedāt šajā projektā, mazliet vilcinājos un piekritu tikai tāpēc, ka tas bija Hanss, tāpēc, ka tas ir cits skatījums. Nolēmu pamēģināt. Arī jaunajā albumā tas ir jūtams evade dzirdams - mans pasaules ceļojums mūzikā, caur kura prizmu esmu centusies interpretēt zināmās latviešu melodijas. Arī Hansa Anteheda ierakstos tas jau ir jūtams, ka positively tās neizpildu tradicionālajā, klausītāja ausij pierastajā veidā - tur specific gan brazīļu un portugāļu, gan spāņu un āfrikāņu mūzika.

Tagad galvenais aranžētājs ir Kristaps Vanadziņš.

Šajā projektā gandrīz visas ir Kristapa aranžijas, bet

dažas ir arī manis pašas veidotas, piemēram, pati pirmā - Raimonda Paula "Aicinājums": absolūti mans aranžējums. Ar manu klasiskās bagāžas ietekmi tajā var dzirdēt Gluka "Orfeju un Eiridīki". Tas nebija apzināti, bet notika pēkšņi, no nekā.

Sēdējām mēģinājumā trijatā - ģitārists Āris Ozols, mans vīrs Deniss Paškevičs un es.

Pēkšņi pagriežos pret Denisu un saku - man ļoti patīk, kā tu spēlē flautu, lūdzu, paspēlē! Fellow pēkšņi bija skaidrs, ka gribu šo tēmu ievīt šajā dziesmā. Bet Āris pavadījumu sāka interpretēt kā Šūberta "Ave Maria" - tā nu mums sanāca tāds pilnīgs mikss.

Vairāk un plašāk - ierakstā.